Aktuālais žurnāls | produkti.ifinanses.lv

Gūt labumu, sadarbojoties ar citiem

Vai ir pareizi rēķināt tā dēvēto virspeļņas nodokli gan komercbankām, gan degvielas tirgotājiem, cik adekvāti mūsu politiķi reaģē uz notikumiem Hormuza šaurumā, un cik kvalitatīva ir Latvijas likumdošana? Par to intervijā SIA "ZAB COBALT" vadošais partneris Lauris Liepa. Intervē: Andrejs Vaivars

Dalība biržā – dārgi, ķēpīgi, bet izdevīgi

Pasaulē jau izsenis ierasts vairot uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt papildu līdzekļus tā attīstībai, kotējot akcijas biržā. Latvijas uzņēmumi pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju ne pārāk aktīvi izmanto šādu iespēju, radot jautājumu, kāds tam ir galvenais iemesls – mūsu uzņēmēji to nevēlas vai gluži vienkārši nespēj izdarīt? Autors: Andrejs Vaivars

Vai esam gatavi runāt par algu

Pieņemts, ka runāt par algu nav labais tonis, tāpēc jautājumi par atalgojumu sabiedrībā ierasti tiek apspriesti visai atturīgi. Nereti arī darba līgumā tiek iekļauts punkts, ka atalgojuma apmēru citiem izpaust nedrīkst. Tomēr jau tuvākajā nākotnē sagaidāmas izmaiņas, proti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, valdībā ir sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums. Kamēr likumprojekts vēl tiek gatavots, vēršamies pie ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kāpēc runāt par algu Latvijā aizvien ir sava veida tabu un kā jaunais likums mainīs darba vidi uzņēmumos. Autore: Elīna Kondrāte

Elektroauto uzlādes kompensācija

Grozot Ministru kabineta noteikumus Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, ir atrisināta ieilgusī problēma, kad darbinieki mājās likumīgā un caurskatāmā veidā elektrotransportlīdzekļa uzlādi nevarēja veikt, savukārt darba devējs – šādus izdevumus nevarēja kompensēt. Kā darbojas jaunā kārtība, kādi noteikumi jāievēro, un kur varētu rasties riski – šajā publikācijā. Autore: Lidija Nitiša

Tiesa: PVN numurs nav formalitāte

Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā izšķiroša nozīme var būt pircēja pievienotās vērtības nodokļa numuram. Pēc tā nosaka, kurā dalībvalstī jāmaksā nodoklis par preču iegādi un vai pircējam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. To uzskatāmi demonstrē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā T-638/24 “D GmbH” – pircēja izmantotais nepareizais pievienotās vērtības nodokļa numurs radīja papildu nodokļa maksājumus un liegumu atskaitīt priekšnodokli. Autore: Marina Mihailova

Kā rēķina nodokļus par dividendēm?

Lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati jau ir apstiprināti un aprēķināta arī iepriekšējā gadā gūtā peļņa. Tāpēc šis ir īstais laiks atgādināt, kā piemērot nodokļus izmaksājamām dividendēm, un šī kārtība ir atšķirīga atkarībā no tā, kam dividendes tiek izmaksātas. Analizējam kāda lasītāja situāciju: uzņēmumam ir divi akcionāri – 51% pieder juridiskai personai, 49% – fiziskai personai. Kā rēķina uzņēmumu ienākuma nodokli par dividendēm? Autore: Dana Muceniece

Nedrošie un zaudētie parādi

Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas. Autore: Modrīte Johansone

Kad paraksts nav nepieciešams

Šobrīd atrodamies pārejas posmā, kad daļa uzņēmumu straujāk, citi – lēnāk pāriet uz elektronisko dokumentu apriti grāmatvedībā. Šajā laikā ir daudz ko domāt un pētīt, lai rastu ērtāko sistēmu, kas vienlaicīgi atbilstu normatīvo aktu prasībām. Normatīvie akti, no vienas puses, paver iespējas attīstībai, bet, no otras, – nosaka stingrus rāmjus. Viena no visvairāk apspriestajām problēmām šajā pārejas posmā ir paraksts uz dokumenta – kad tas ir obligāts un kad bez tā var iztikt. Autore: Ildze Alksnīte

Vai VID ir jāatlīdzina zaudējumi?

Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība pati par sevi negarantē atlīdzinājumu pilnā apmērā. Atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma un juridisko izdevumu atlīdzināšana prasa pierādīt gan kaitējuma esību, gan tā cēloņsakarību ar iestādes rīcību. Lietā A420177323 Administratīvā apgabaltiesa precizēja, kādos gadījumos šie prasījumi ir pamatoti. Autors: Arnolds Mikāns

Kur beidzas mārketings un sākas likumpārkāpums?

Mūsdienu piesātinātajā informācijas telpā, kur neskaitāmas reklāmas ik dienas cīnās par katru patērētāja uzmanības sekundi, izcelties ir kļuvis par vienu no sarežģītākajiem biznesa uzdevumiem. Nav brīnums, ka daudzi uzņēmēji, mārketinga speciālisti un pasākumu rīkotāji izmisīgi meklē “īsceļus”, kā savam produktam, pakalpojumam vai notikumam piesaistīt plašāku sabiedrības interesi un vienlaikus – tūlītēju peļņu. Viens no šādiem šķietami vienkāršiem un efektīviem paņēmieniem ir sabiedrībā zināmu cilvēku vārda un tēla vai populāru zīmolu izmantošana. Bet vai tas ir likumīgi? Kur beidzas mārketings un sākas likumpārkāpums? Pētām! Autors: Lauris Klagišs

Negodīga cīņa dārgi maksā

Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas lielākās tiešsaistes sludinājumu platformas Ss.lv dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šis gadījums aktualizē būtiskus jautājumus – cik tālu dominējošs tirgus dalībnieks drīkst iet, lai nosargātu savu pozīciju digitālajā tirgū, un kur sākas ļaunprātīga tirgus varas izmantošana, kas kaitē ne vien konkurentiem, bet arī platformas lietotājiem? Autore: Samanta Lidere

Kontrolēto darījumu pārskats – ko VID secinās no tā

Latvijas nodokļu sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas transfertcenu jomā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un paaugstināt nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Galvenais šo pārmaiņu virzītājspēks bija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī un ir piemērojami kontrolētajiem darījumiem, sākot ar pārskata gadu, kurš sākās 2025.kalendārajā gadā. Autors: Kaspars Banders

Komandējums ir, komandējuma naudas nav?

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklim (100% dalībnieks) ir noslēgts pilnvarojuma līgums bez atlīdzības. Ikdienā viņš vada uzņēmumu, izraksta rēķinus, paraksta līgumus. Uzņēmumā strādā vēl viens darbinieks. Valdes loceklis dodas ārzemju komandējumā ar mērķi izpētīt tirgu un tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vai valdes loceklim drīkst izmaksāt komandējuma dienasnaudu, kā arī segt ceļa, dzīvošanas un citus izdevumus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos par komandējumiem? Valsts ieņēmumu dienestā tiek sniegtas atšķirīgas atbildes: vieni konsultanti apgalvo, ka var maksāt, citi – ka nevar, ja nav noslēgts darba līgums, vēl kāds – ka var, bet ieturot nodokļus. Kā ir pareizi? Autors: Lauris Klagišs

Darba drošības automatizācijas sistēmas

Darba drošības automatizācijas sistēmas kļuvušas par svarīgu faktoru uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanai. Šie risinājumi ne tikai palīdz precīzi ievērot normatīvo aktu prasības, bet arī būtiski maina darba drošības pārvaldību. Automatizācija nodrošina nepārtrauktu risku monitoringu un datu analīzi, kā arī digitalizē un optimizē darbinieku apmācību un instruktāžu procesus. Skaidrojam, kādi risinājumi ļauj uzņēmumiem automatizēt darba drošības pārvaldību un uzlabot darbinieku apmācību. Autors: Roberts Kārkliņš

Kā darbiniekam atmaksāt zaudējumus?

Darbinieks uzņēmumam radījis zaudējumus vairāku tūkstošu apmērā. Šo naudu ieturēt no darbinieka algas vienā reizē nav iespējams. Kā juridiski pareizi noformēt šādu sodu un tā atmaksu? Vai darbiniekam ir jāņem aizņēmums? Vai pietiek ar rīkojumu, vai nepieciešams kāds cits dokuments? Skaidrojam! Autore: Iveta Ceple

Kādas kompensācijas jādeklarē VID

Katru gadu, kad ir nepieciešams iesniegt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir jautājums, vai konkrētais maksājums vispār ir jāiekļauj šajā paziņojumā. Visdrošāk ir sākt nevis ar maksājuma nosaukumu, bet gan ar tā juridisko būtību. Proti, vai tas ir darbinieka neapliekams, bet deklarējams ienākums, vai arī tas vispār nav uzskatāms par ienākumu. Tieši šāds iedalījums praksē ļauj pieņemt korektu lēmumu. Autors: Oto Kristiāns Abrams

Vai virsstundas drīkst noteikt darba līgumā?

Darba devējs konstatē, ka darbinieks nav izpildījis darbu nevis noslodzes, bet gan kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pārāk daudz runājis ar kolēģiem, vai darbu paveicis nekvalitatīvi, tāpēc tas ir jāpārstrādā. Darba laikā to vairs nevar izdarīt, un tiek strādātas virsstundas. Vai darba līgumā var iekļaut šādu noteikumu: “Par virsstundu darbu nav uzskatāms darbs, kas nav paveikts noteiktajā laikā (termiņā) darbinieka vainas vai nepienācīgas darba izpildes dēļ, kā arī darbs, kas darbiniekam saskaņā ar darba pienākumiem jāveic normālajā darba laikā”? Vai tas ir juridiski korekti? Autores: Zane Dmitrijeva, Loreta Čabovska

Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti

Kad piešķirt atvaļinājuma pabalstu? Nekustamais īpašums grāmatvedībā; Nodoklis uz bartera! Kā deklarēt dividendes? Ko darīt ar nepareizu e-rēķinu?