Aktuālais žurnāls | produkti.ifinanses.lv

Pietiek ar izpratnes maiņu

Uzņēmējiem svarīga ir lietas paredzamība, tiesvedības ilgums bieži ir atkarīgs no tā, cik puses ir gatavas mierizlīgumam, un jebkuras sistēmiskas izmaiņas saskaras ar sistēmisku pretestību. Par to un daudz ko citu intervijā stāsta Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs. Intervē Andris Amoliņš

Turpināt strādāt vai slēgt ciet saimniecību

Uz izdzīvošanas robežas – šāda frāze arvien biežāk dzirdama par situāciju Latvijas zemnieku saimniecībās. Tas saistīts gan ar ilgstošo resursu cenu kāpumu, gan ar to, ka izaudzētās produkcijas cenas ne tikai neaug pienācīgā apmērā, bet nereti pat samazinās. Autors: Andris Amoliņš

Vai likuma grozījumi aizsargās autoru tiesības?

Saeimā drīzumā nonāks Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi Autortiesību likumā ar mērķi risināt divas būtiskas problēmas – nepietiekama skatuves mākslas darbu autoru tiesiskā aizsardzība un nepilnīgs civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu regulējums. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras paši autori? Vai grozījumi likumā atrisinās visas likstas? Autore: Līga Garda

Kad attālinātais darbs rada UIN riskus

Attālinātais darbs jau sen ir pārsniedzis pandēmijas laika pagaidu risinājuma robežas un nostiprinājies kā pilnvērtīgs darba organizācijas modelis. Uzņēmumi var piesaistīt speciālistus neatkarīgi no to atrašanās vietas, savukārt darbinieki – dzīvot un strādāt tur, kur vēlas. Taču no darba devēja skatpunkta šī elastība rada būtiskus nodokļu jautājumus. Atšķirībā no algas nodokļiem, sociālajām iemaksām un imigrācijas prasībām uzņēmumu ienākuma nodokļa sekas nereti paliek nepamanītas līdz brīdim, kad tās konstatē nodokļu administrācija. Autors: Dīns Ričards Rempe

Nodokļa parāda ieskaits nav automātisks

Vai pārmaksāto nodokļu pārvirzīšana citu nodokļu saistību segšanai var notikt automātiski? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāts spriedumā, kurā tiek analizēts jautājums, vai uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds, kuru varētu dzēst ar cita nodokļa pārmaksu, ir pietiekams pamats pretendenta izslēgšanai no iepirkuma konkursa. Autore: Karlīna Stāmere

Kad valdes loceklim nodokļi jāmaksā

Kapitālsabiedrības valdes loceklim nav obligāti jāsaņem atlīdzība par amata pienākumu pildīšanu, taču likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atsevišķos gadījumos ir noteikts pieņēmums, ka valdes loceklis ir guvis domājamo ienākumu, par kuru maksājami nodokļi. Kā veidojas valdes locekļa domājamais ienākums? Un kā to vērtējusi tiesa? Autors: Arnolds Mikāns

Kad uzņēmums kļūst par investoru

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatdarbība ir būvniecība, brīvos naudas līdzekļus plāno ieguldīt investīciju platformā “Trading 212” finanšu instrumentos (akcijās, biržā tirgotos fondos (ETF) u.c.), neveicot profesionālu ieguldījumu darbību. Vai šāda rīcība var ietekmēt uzņēmuma saimnieciskās darbības kvalifikāciju, radīt papildu pienākumus (piemēram, licences nepieciešamību) vai citus specifiskus riskus vai ierobežojumus? Kā šādus ieguldījumus atspoguļot grāmatvedībā, kā uzskaitīt finanšu instrumentu vērtības svārstības, un kādi dokumenti vai pārskati no platformas ir nepieciešami grāmatvedības uzskaitei? Vai ir jāiesniedz papildu atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Vai ienākumi no dividendēm (ārvalstu akcijām) tiek aplikti ar nodokļiem un pastāv dubultās aplikšanas riski? Autors: Dainis Vodolagins

Kurš atbildīgs par kases aparātu?

Vai kases aparātu ražotājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību par sertificētu modeļu izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta reģistra? Šo jautājumu analizēja Senāts 2026.gada 26.marta spriedumā lietā SKA-95/2026. Lietā ir būtiskas nianses un īpatnības, kas ietekmēja tās rezultātu. Autors: Oļegs Spundiņš

Vai nedrošie parādi?

Uzņēmums nodarbojas ar māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Iedzīvotāji, kuri ilgstoši neapmaksā rēķinus, tiek uzskatīti par nedrošiem debitoriem, un uzņēmums veic uzkrājumus arī šiem debitoriem. Vai par nedrošu debitoru parādu var uzskatīt summu, kas paredzēta uzkrājuma fondam nākotnes remontiem? Būtībā tas ir avanss, kas paredzēts remonta uzkrājumiem. Autore: Modrīte Johansone

Kuriem auto vajadzīgs tahogrāfs?

Mūsu mēbeļu uzņēmums uz Austriju ved saražoto produkciju ar uzņēmuma transportu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas. Šoferis ir uzņēmuma darbinieks. Vai no 2026.gada 1.jūlija ir nepieciešams tahogrāfs, vai arī tas uzskatāms par pašpārvadājumu? Autors: Jānis Sarāns-Reneslācis

Kā Čehova teātris iepirka biļetes

Vai iepirkumu drīkst pārtraukt tikai tādēļ, ka pēc piedāvājumu atvēršanas tiek secināts, ka formulējums iepirkuma dokumentācijā varētu būt citādāks? Šāda situācija radās iepirkumā, ko izsludināja Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris par teātra pasākumu biļešu izgatavošanu un tirdzniecības organizēšanu. Ko teica Senāts? Autore: Elīza Madsena

Vai VID zina vairāk, nekā domājam?

Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskām un juridiskām personām ir pieejama plaša informācija. Dienests datus iegūst gan no pašiem nodokļu maksātājiem, gan trešajām personām automātiski un arī pēc pieprasījuma. Kā noskaidrot, kāda informācija ir VID rīcībā un no kā tā iegūta? Cik neierobežotas ir dienesta tiesības informāciju pieprasīt? Kā rīkoties, ja informācijas pieprasījums ir nepamatots? Autors: Kristers Zālītis

Uzņēmumā nokritis drons – kā saņemt kompensāciju

Kopš 2026.gada jūlija uzņēmumiem ir iespējams pretendēt uz valsts kompensāciju par militāru incidentu, piemēram, nokritušu dronu, radītiem zaudējumiem. Skaidrojam, kā pieteikt atlīdzību, kādēļ nozīmīga ir risku apdrošināšana un kādas iespējas piedāvā apdrošinātāji. Autors: Roberts Kārkliņš

Vai e-adrese ir obligāta saziņā ar valsti?

Valsts un pašvaldību iestādes saziņā ar juridiskām personām vienlaikus mēdz izmantot vairākus komunikācijas kanālus – oficiālo e-adresi, e-pastu un specializētās informācijas sistēmas, piemēram, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai Būvniecības informācijas sistēmu. Tas ne vien patērē laiku, bet arī rada virkni jautājumu. Nav skaidrs, kurš kanāls ir prioritārs, vai dokumentus iestādēm drīkst sūtīt e-pastā un kādos gadījumos e-adreses lietošana ir obligāta. Autors: Rinalds Vanags

Vai darbinieku drīkst atsaukt no atvaļinājuma?

Vasara ir ierasts atvaļinājumu laiks, taču ne vienmēr iepriekš plānoto atpūtu izdodas izmantot paredzētajā laikā. Ja uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešams mainīt atvaļinājuma grafiku, rodas jautājums – vai darbiniekam tam jāpiekrīt? Un kurš sedz zaudējumus, ja atvaļinājuma pārcelšanas dēļ nākas atteikties, piemēram, no jau rezervēta ceļojuma? Autore: Ilze Jankeviča

Ceļš uz sapulci: vai darba laiks?

Ja darbinieks strādā no mājām, vai ceļā pavadītais laiks uz sapulci birojā ir ieskaitāms darba laikā? Autors: Lauris Klagišs

Rēķinām atvaļinājuma naudu!

Vispārīgā gadījumā darbiniekiem tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa, bet atsevišķos uzņēmumos darba specifikas dēļ strādā sešas dienas nedēļā. Kā šādā gadījumā aprēķināt atvaļinājuma naudu, un kas jāņem vērā vidējās izpeļņas aprēķinos? Autore: Inga Zāle

Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild “iFiT” eksperti

Kā komandējumā nosūtīt valdes locekli? Kā aprēķināt personāla ilgtspējas pasākumu slieksni? Kāda PVN likme jāpiemēro, pārdodot māju? Vai rēķinu var labot ar roku?

Darbinieks nepiekrīt līguma grozījumiem – štatu samazināšana?!

Latvijas uzņēmēju, personālvadības speciālistu un darba ņēmēju vidū valda kāds ļoti populārs, taču juridiski aplams mīts, kura izplatīšanā savu lomu spēlē arī Valsts darba inspekcija. Mīta būtība ir šāda: jebkuri būtiski grozījumi darba līgumā, kurus ierosina darba devējs, bet kuriem darbinieks nepiekrīt, automātiski klasificējami kā štatu samazināšana saskaņā ar Darba likuma 101.panta 1.daļas 9.punktu. Vai tiešām! Pētām, analizējot lasītāja situāciju. Autors: Lauris Klagišs