Aktuālais žurnāls | produkti.ifinanses.lv

No grāmatveža uz biznesa domāšanu

Vai grāmatvežu kompetence ir atkarīga no tā, kurā Latvijas reģionā viņi strādā? Kādos gadījumos uzņēmumam noteikti ir nepieciešama revīzija? Cik gatavi esam darbam ar dažādām tehnoloģijām? Par to intervijā stāsta uzņēmuma “SZ Audit & Tax” vadītāja Santa Zvejniece. Intervē: Andrejs Vaivars

Ar dividendēm un fondiem cīņā pret krīzēm

Ieilgušās grūtības pārvadājumiem izmantot Hormuza šaurumu turpina kāpināt krīžu riskus pasaules ekonomikā. Neraugoties uz nestabilo ekonomisko fonu, Volstrītas un daudzi citi pasaules akciju tirgus indeksi tiecas sasniegt aizvien jaunus rekordus. Tas palielina plašāka mēroga finanšu satricinājumu iespējamību un nozīmē, ka uzkrājumu veidošanai ir jāpievēršas daudz rūpīgāk nekā līdz šim. Aautors: Mārtiņš Apinis

Tūrisma nozare ģeopolitiskās krīzes ietekmē

Vasara ir pilnā plaukumā – cilvēki ceļo, apmeklē brīvdabas pasākumus un dodas izbraucienos nedēļas nogalēs. Šis ir tūrisma un viesmīlības nozares ienākumu kulminācijas laiks. Tomēr šī sezona nāk ar jauniem izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas un cenu kāpuma dēļ. Kas šovasar visvairāk ietekmē tūrismu, kā uzņēmēji pielāgojas jaunajiem apstākļiem, un vai valsts dara pietiekami, lai atbalstītu nozares attīstību? Autore: Līga Garda

Izmaiņas sociālajā jomā

Noteikti atceramies, cik daudz diskusiju un strīdu bija, kad 2021.gadā tika ieviestas minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šobrīd likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir veikti grozījumi, atceļot iemaksas, kuras Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķināja gadījumos, kad pašnodarbinātā ienākumi nesasniedza minimālo algu. Par šīm un citām izmaiņām lasiet šajā rakstā! Autore: Linda Puriņa

Soda samērīgums par neizsniegtu čeku

Dažreiz šķiet, ka noteikumi ir vienkārši: ja uzņēmums pārkāpj likumu, valsts to soda. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk. Ir brīži, kad pats sods kļūst par problēmu – nevis tāpēc, ka pārkāpuma nebūtu bijis, bet gan tādēļ, ka valsts rīcība vairs nav ne saprātīga, ne taisnīga. To uzskatāmi atklāj divas līdzīgas lietas, kas nonāca Eiropas Savienības Tiesā. Abas – par čeku neizsniegšanu klientiem. Autore: Nataļja Puriņa

Kļūda VID datos noved pie soda naudas

Katrs, kurš pēdējos gados ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, zina, ka tās iesniegšana ir atvieglota, jo Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā automātiski tiek ielasīti dati, kas jau ir dienesta rīcībā. Kas notiek, ja šie dati nav ielasīti pareizi un tādēļ nodoklis ir samaksāts kļūdaini? To analizēja tiesa. Autore: Alise Zablocka

Kādu informāciju drīkst pieprasīt VID?

Kopš 2023.gada 30.jūnija spēkā ir būtiski grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem agrākie kontroles instrumenti tika pārstrukturēti jaunā pieejā. Valsts ieņēmumu dienests savos skaidrojošajos materiālos šo pieeju raksturo kā trīs posmus: informācijas iegūšana, nodokļu kontrole un nodokļu audits. Tādējādi “informācijas pieprasīšana” nav tikai tehniska sarakste ar nodokļu inspekciju, bet reāls priekšposms formālai nodokļu kontrolei vai auditam. Kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests šajā posmā drīkst pieprasīt, un kāda informācija nodokļu maksātājam ir jāsniedz? Autors: Oļegs Spundiņš

Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana gada pārskatā

Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana – pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu vai finanšu ieguldījumu pārdošana vai likvidēšana – grāmatvedībā nereti tiek uztverta kā tehnisks darījums. Sākotnēji var šķist, ka neatkarīgi no tā, kā tiek klasificētas ar darījumu saistītās izmaksas, kopējā ietekme uz uzņēmuma rezultātu – peļņu vai zaudējumiem – nemainās. Tomēr finanšu pārskata sagatavošanā nozīme ir ne tikai gala rezultātam, bet arī tam, kā šis rezultāts ir veidojies, kā tas strukturēts un kā informācija par darījumu tiek atklāta finanšu pārskatā. Autore: Saulcerīte Ekštele

Kādas lietas anatomija

Beidzot ir pieņemts ilgi gaidītais spriedums “Stellantis Portugal” lietā, kurā Eiropas Savienības Tiesa izvērtēja grupas iekšējo transfertcenu korekciju nozīmi pievienotās vērtības nodokļa sistēmā. Tomēr, lai izprastu, ko un kāpēc tiesa faktiski ir izteikusi, bet vēl būtiskāk – ko tā nav izteikusi, tas obligāti jālasa kopsakarā ar ģenerāladvokātes secinājumiem. Kāpēc tā? Pētām! Autors: Edgars Hercenbergs

“OBELIX” pret “Obelix”

Vai slavena komiksu tēla vārdu drīkst reģistrēt ieročiem, munīcijai un sprāgstvielām tikai tāpēc, ka tās ir atšķirīgas preču klases? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2026.gada 13.maija spriedumā lietā T-24/25 “Les Éditions Albert René / EUIPO – Works 11 Michał Lubiński (Obelix)”. Spriedums precizē agrākas preču zīmes reputācijas vērtējumu un to, vai starp preču zīmēm pastāv saikne, ja identiska ir reģistrēta pilnīgi atšķirīgā nozarē. Autore: Ieva Mona Mackaite

Vai 2 dienu termiņš ir samērīgs?

Publiskajos iepirkumos termiņiem ir izšķiroša nozīme – sākot jau ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kuru nokavējot pat par 1 minūti, tiek zaudēta iespēja iegūt līguma slēgšanas tiesības. Taču iepirkuma procesā ir arī mazāk strikti termiņi, kurus nosaka pats pasūtītājs, piemēram, termiņš piedāvājuma izskaidrošanai. Šajā rakstā tiks apskatīts nesens Iepirkumu uzraudzības biroja prakses gadījums, kur bija jāvērtē, vai pasūtītāja noteiktais 2 dienu termiņš piedāvājuma izskaidrošanai ir samērīgs. Autore: Debora Garanča

Vai līgumā noteikti jābūt paraksta zonai?

Vai līgumā obligāti jābūt norādītai paraksta zonai, ja tas tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu? Autore: Nataļja Puriņa

Zvanu un kontaktu centru risinājumi

Mūsdienu zvanu un kontaktu centru risinājumi palīdz uzņēmumiem efektīvi organizēt un veikt saziņu ar saviem klientiem neatkarīgi no izvēlētā kanāla. Jaunākie risinājumi piedāvā daudzfunkcionālas platformas, kas ievērojami pārsniedz parastu tālruņa zvanu apkalpošanas robežas. Vienā sistēmā ir apvienoti balss zvani, e-pasti, tīmekļa tērzēšana, sociālie tīkli un ziņapmaiņas lietotnes. Sistēmas ir elastīgi pielāgojamas dažādu uzņēmumu vajadzībām un piedāvā ne vien saziņu, bet arī datu apkopošanu un analīzi. Iepazīstinām ar vairākiem no pieejamajiem zvanu un kontaktu centru risinājumiem. Autors: Roberts Kārkliņš

Darbinieki – īpašnieki: vai jaunā norma?

Vēl pirms dažiem gadiem doma, ka uzņēmuma darbinieki varētu kļūt par tā līdzīpašniekiem, Latvijā daudziem šķita vairāk raksturīga Silīcija ielejas jaunuzņēmumiem, nevis vietējam biznesam. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Uzņēmumi arvien biežāk meklē veidus, kā noturēt talantus, stiprināt vadības komandu un radīt darbiniekos ilgtermiņa ieinteresētību uzņēmuma izaugsmē. Vienlaikus ir rūpīgi jāpārvalda riski, lai kapitāla daļu piešķiršana kalpotu kā motivācijas instruments, nevis kļūtu par konfliktu avotu. Autors: Toms Šulmanis

Konkurences ierobežojumam jauna jēga

Spriedums lietā SKC-2/2026 ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu Senāta nolēmumiem jautājumā par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Tas būtiski precizē konkurences ierobežojuma mērķi, darbības jomas jēdziena saturu, pārkāpuma pierādīšanas standartu, darba devēja pienākumu konkretizēt aizsargājamo informāciju, kā arī atlīdzības atprasīšanas tiesisko pamatu. Izskatām svarīgākās atziņas. Autors: Ints Skaldis

Braucu strādāt uz ASV!

Ja darbinieks ir nosūtīts uz Amerikas Savienotajām Valstīm, vai svētku dienu apmaksa jāveic saskaņā ar Latvijā noteikto kalendāru vai jāpielāgojas Amerikas Savienoto Valstu svētku dienām? Autors: Lauris Klagišs

Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti

Kā pareizi izmest vecās mēbeles? Kā aprēķināt vidējo izpeļņu? Cik lielu kompensāciju var maksāt? Kā atlaist darbinieku? Kā komandējumā nosūtīt valdes locekli?